Labāks uzturs Mātei un Mazulim

Jau iepriekš.

Grūtniecību plānojošām sievietēm par uztura uzlabošanu jādomā jau iepriekš, izveidojot tajā vietu ar barības vielām bagātiem pārtikas produktiem, kas ar katru kumosu dod vairāk vitamīnu un minerālvielu. Tādu folātus saturošu pārtikas produktu ēšana kā citrusaugļi, tumši zaļi lapaini dārzeņi un zemesrieksti šajā ziņā var būt ļoti noderīgi!

Folāti un folijskābe (tās sintētiskajā formā) palīdz samazināt tādus nervu caurulītes defektus, kā piemēram, spina bifida. Šie defekti parādās, kad smadzenes pārstāj pareizi augt vai arī kad veidojoties muguras smadzenēm, tās pienācīgi neaizveras (NIH, 2007). Šie svarīgie attīstības procesi norisinās pirmajās dzīves nedēļās, pirms sievietes vēl zina, ka ir stāvoklī un tieši šī iemesla dēļ ir jo īpaši svarīgi uzlabot savu diētu jau pašā sākumā.

Grūtniecības laikā un pēc tās.

Tikai loģiski, ka laba uztura paradumi tiek jau uzsākti pirms mazuļa piedzimšanas. Mātes uzturs ietekmē mazuļa augšanu, attīstību un veselību visa mūža garumā. Šī iemesla dēļ, sievietēm grūtniecības laikā jāēd pietiekoši daudz olbaltumvielas, labos taukus un barojošo folijskābi vai folātus saturošus produktus. Kā jau minējām iepriekš, zemesrieksti ir lielisks folātu avots un var palīdzēt sievietēm uzņemt pietiekošu daudzumu šīs barības vielas, zemesriekstus iekļaujot sabalansētām un barības vielām bagātā uzturā.

Sabalansēts uzturs ar dažādiem augļiem, dārzeņiem, lielu gaļu, zema tauku satura piena produktiem, pilngraudiem un riekstiem spēj nodrošināt nepieciešamās barības vielas mātei gan pirms grūtniecības, tās laikā, gan arī pēc tās.

Ja Jūs uztrauc potenciālas alerģijas izraisošas vielas grūtniecības laikā vai arī krūts barošanas laikā, tad ziniet, ka Amerikas Pediatrijas Akadēmijas (APA) (Thygarajan un Burks, 2008) vadlīnijās norādīts, ka nepastāv pietiekošu pierādījumi, ka izvairīšanās no alergēniem ir efektīva stratēģija pārtikas alerģiju novēršanai.

Mazuļa vecumā, barošana ar krūti ir labākais uzturs mazulim un krūts barošanu saskaņā ar APA vadlīnijām būtu jāveic vismaz pirmos 6 mazuļa dzīves mēnešus. Cietās pārtikas ieviešana mazuļa ēdienkartē jāveic ne vēlāk kā 6 mēnešu vecumā, optimālajam laika periodam esot starp četriem un sešiem mēnešiem. APA vadlīnijās norādīts:
Lai gan cietu pārtiku mazuļa uzturā nevajadzētu izmantot agrāk par 4 - 6 mēnešiem, nepastāv pietiekošu pierādījumu tam, ka kavēšanās ar šīs pārtikas ieviesšanu pēc šī perioda varētu ievērojami aizsargāt bērnu no atopisko slimību attīstības, neskatoties uz to vai mazuļi tiek baroti ar govs piena proteīnu formulu vai arī ar cilvēku pienu. Tas attiecas arī uz pārtiku, kas uzskatāma par alerģiju izraisošu, piemēram, zivis, olas un zemesriekstu proteīnus saturošus pārtikas produktus (Thygarajan and Burks, 2008).

Papildus informācijai par pārtikas alerģijām, vecākiem vajadzētu vērsties pie pediatrijas speciālistiem, jo pētījumi šajā jomā turpinās ikdienu un vēl līdz šim nav gūta viennozīmīga atbilde par to, kā vislabāk novērst alerģiju pret pārtiku. Svarīgi atcerēties, ka vecāki ir pienācīgi jāizglīto par to, kā pareizi jauni pārtikas produkti mazuļa ēdienkartē jāievieš, lai izvairītos no aizrīšanās. Pārliecināšanās, ka pārtika ir sagriezta attiecīgi mazos gabaliņos un, ka bērni ēšanas laikā atrodas vecāku uzraudzībā, ir svarīgākie apsvērumi šajā ziņā.

Bērniem augot, zemesrieksti un zemesriekstu sviests nodrošina bērnus ar uzturvielām bagātu un nebojājošu pārtiku, kā arī padara maltīšu pagatavošanu vienkāršāku. Normāla uztura ietvaros, tiek lēsts, ka bērns vidēji pirms vidusskolas absolvēšanas apēdis vairāk kā 1 500 zemesriekstu sviesta un ievārījuma maizītes.